Jumts ir no apkārtējās vides norobežota platība, tā statiskās iespējas ir ierobežotas un par pamatu jumtam kalpo tāds izolācijas slānis, kuram nav pieļaujami nekādi defekti un bojājumi. Sevišķi svarīgi tas ir, runājot par zaļajiem jumtiem.

Tā kā zaļais jumts ir dzīva sistēma, tad šāda jumta uzbūvei jābūt tehniski maksimāli pietuvinātai apstākļiem, kādus augiem rada daba. Īpaši tas attiecas uz gaisa un ūdens piekļuvi un apmaiņu. Ūdens daudzumam jābūt no vienas puses jābūt pietiekamam augu vajadzībām, no otras puses – pārpalikušajam ūdens daudzumam jātiek pietiekami droši novadītam no jumta. Zaļo jumtu sistēmas sastāv no vairākiem slāņiem, kas nodrošina augstvērtīgu un ilgmūžīgu jumta izolāciju un vienlaikus nodrošina visdažādāko augu kvalitatīvu augšanu un atjaunošanos. Atkarībā no jumtam paredzamajām funkcijām, iespējams izveidot dažādām prasībām atbilstošas jumta uzbūves sistēmas.

	Ekstensīvs jumts	Vienkāršs intensīvs jumts	Intensīvs jumts
Kopšana	neliela	vidēja	regulāra
Apūdeņošana	nav nepieciešama	periodiski	regulāra
Augi	sūnas, sedumi, zāle,lakstaugi	zāle,lakstaugi,krūmi	No zālāja, ziemciešiem – krūmiem, kokiem
Jumta pīrāga biezums	6-20cm	12-25cm	15-40cm (uz pazemes garāžām >100cm)
Svars	60-150kg/m²	150-200 kg/m²	150→kg/m²
Izmaksas	zemas	vidējas	augstas
Izmantošana	ekoloģisks aizsargslānis	dekoratīvs apzaļumojums	dārzs

Ja lielu, slīpu vai sarežģītu zaļo jumtu iesegšanai vislabāk pieaicināt profesionālu firmu, tad nelielās platībās uz plakanajiem jumtiem zaļo segumu var ierīkot katrs pats. Piedāvājam visus nepieciešamos materiālus un izejvielas šim nolūkam, kā arī konsultējam interesentus.

 

Kā piemēru piedāvājam garāžas (6x3m, jumta slīpums 1-2°, ūdens novadīšana ar ārēju lietus noteksistēmu) jumta apzaļumošanu, izmantojot viegli ekstensīvu segumu.

 

Sakņu pretaizsardzības folija nepieciešama tajos gadījumos, kad jumta pamatne nav sakņu droša. Foliju izklāj pa visu jumta pamatni, tai nav nepieciešama piekausēšana. Jumta malās pārkarei jābūt vismaz 10-20cm. Biezums 0,4mm

Aizsargfilcs pasargā sakņu pretaizsardzības foliju apzaļumošanas darbu procesā. Vienlaicīgi tā spēj uzkrāt ūdeni un barības vielas. Minimālais svars 300 g/m²

Drenāžas slānis uzkrāj ūdeni abos padziļinājumos un novada lieko ūdeni pa abpusējo kanālu sistēmu. Elementu perforācija nodrošina sakņu sistēmas apgādi ar gaisu un sausā laikā nodrošina sakņu apgādi ar aizsargfilcā uzkrāto ūdeni. Augstums apm. 2,5cm

Ģeotekstils aiztur barības vielām bagātās substrāta sastāvdaļas un tā novērš to nokļūšanu drenāžas slānī un izvadīšanu no augsnes.

Substrāts ar augstu ūdens uzkrāšanas kapacitāti un labu drenāžas funkciju labi piemērots ekstensīviem jumtiem. Substrāts satur vieglas minerālvielas un barības vielas. Substrātu iespējams bagātināt atbilstoši izvēlēto augu prasībām. Augstums 8-10cm.

Augus iespējams izvēlēties pēc kataloga. Ekstensīvam jumtam labi piemērotas dažādas laimiņu (Sedum) šķirnes, zāle un citi augi, kas labi pacieš sausumu un kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana. Piedāvājumā: sēklu maisījumi 18m²/ laimiņu spraudeņi 1-1,5 kg/ konteineru stādi 200-300 gab.

Ekstensīva zaļā jumta statiskā papildus slodze ar ūdeni piesātinātā stāvoklī var sasniedz apmēram 80 – 110 kg/m² un atbilst tādai slodzei, ko radītu 5 cm biezs grants slānis.

 

Darba gaita.

Sagatavošanās. Jumta pamatne rūpīgi jānotīra. Uz jumta esošā grants jānoņem, to varēs izmantot vēlāk ieklāšanai gar jumta malām. Ja uz jumta pamatnes ir bojājumi, tie jānovērš. Ja jumta mala nav pietiekoši augsta, lai zaļo segumu pasargātu no noskalošanas un erozijas, tā atbilstoši jāpaaugstina . Tam noder koka brusiņas vai speciāli jumta profili no alumīnija vai sintētikas. Ir arī iespējams izveidot grants uzbērumus jumta malās, kombinējot tos ar pakāpeniski uz jumta centru paaugstinošos substrāta slāni. Ja jumta pamatne ir ļoti nelīdzena un raupja (piemēram, ja bitumena virsmā iekusuši grantsakmeņi ), vispirms iesedz  aizsargslāni, lai novērstu sakņu pretaizsardzības folijas mehāniskus bojājumus.

Pirmkārt, pa visu jumta virsmu izklāj sakņu pretaizsardzības foliju un pārloka to pār jumta malām. Ja uz jumta plaknes ir apgaismes ķermeņi vai atūdeņošanas iekārtas, nepieciešama īpaši rūpīga folijas ieklāšana šajās vietās (problēmu gadījumā ieteicams konsultēties ar speciālistiem).

Otrkārt, lai darbu laikā novērstu sakņu pretaizsardzības folijas bojājumus, ieklāj aizsargfilcu . Aizsargfilcu ieklāj ar 5-10 cm platu pārklājumu virzienā uz zemāko jumta daļu. Sakņu pretaizsardzības foliju un aizsargfilcu pārliec pār jumta malu un paliek zem skārda apdares. Materiālu fiksēšanai var izmantot arī speciālus profilus.

Treškārt, ieklāj drenāžas elementus, savienojot tos un nostiprinot ar parastām skavām. Difūzijas atvērumiem sakņu apgādei ar gaisu jāatrodas uz augšu.

Ceturtkārt, Līdzīgi kā aizsargfilcu, ieklāj ģeotekstilu. Ja uz jumta paredzēti celiņi vai vietas, kur augi netiks stādīti, arī šajās vietās ieklāj visus zaļā jumta sistēmas materiālus, lai nodrošinātu vienmērīgu ūdens apriti.

Piektkārt, gar jumta malām uzber 20-30 cm platu grants slāni. Tas pasargās jumta malu stādījumus no vēja un citu nelabvēlīgu apstākļu ietekmes.

Sestkārt, uzber un vienmērīgi nogrābj speciālo augsni (apm. 1,5 – 2 maisi uz m²).

Septītkārt, augu sēklas vai laimiņu (sedum) dzinumus vienmērīgi izkaisa pa visu plakni un viegli iestrādā ar grābekli. Uz jumta virsmas jānodrošina pienācīgs mitrums, līdz uzdīgst un nostiprinās sētie augi un iesakņojas laimiņu spraudeņi. Ja apzaļumošanai izmanto konteineru stādus, tad vēlamo estētisko iespaidu daļēji iespējams panākt jau stādot augus. Lai stādījums būtu krāšņāks, ieteicams grupēt dažādas laimiņu un zālāju šķirnes, variējot lapu un ziedu krāsas un ziedēšanas laikus.

 

Kopšana.

Ekstensīvs zaļais jumts neprasa lielu kopšanu un ieaugoties veido stabilu stādījumu, kas pašatjaunojas. Laistīšana nepieciešama tikai sākotnējā periodā, kamēr augi iesakņojas. Vienu līdz divas reizes gadā ieteicams zaļo segumu izravēt, kā arī pārbaudīt lietus noteksistēmu tīrību. Zaļo segumu drīkst mēslot, taču nedrīkst mēslojumu pārdozēt, lai nestimulētu nezāļu augšanu.